Svētki....

  Paliek pēdējās divas stundas mājās, un projām negribās. Nejūtos ne atpūties, ne izgulējies, bet vismaz bijis mājās, un strādājis. Jocīgākais ir tas, ka Rīga ir kļuvusi par ierasto vidi, nevis vairs šejiene. Esmu laikam urbanizējies, pieradis pie mācību slodzes, steigšanās un darbiem. Bet jā, pēdējais pus otrs mēnesis, kas būs briesmīgs, bet es ar viņu tikšu galā. Vienīgi varbūt kārtējo reizi nojūgšos, un varbūt tikai jāņos tikšu atpakaļ mājās, bet tad redzēs. Pagaidām es īpaši negribu par to domāt, pēdējās 2 atlikušās stundas vēl drusciņ atpūsties un gatavoties smagam periodam. Un īstenībā ir patīkami, ja 1diena ir brīva, bet jā vēlāk to nožēlošu, jo izkrīt svarīgas un grūtas lietas.
  Pagaidām gads ir iesākts strādīgi, pozitīvi un diezgan nogurdinoši, bet jā , viņš tā arī paies, un apņēmība tomēr kaut kāda ir. Ūn es cenšos atradināties...