Pacietība...

   Jā, man jau gandrīz nedēļu ir vasara. Un pat bez parādiem. Viņš skaitās 1/3 daļ inženieris. Un vairs sevi tomēr, par ļoti stulbu neuzskata (: Bet vēl tāls ceļš ejams, un kalni paliks tikai stāvāki, bet azarts sasniegt virsotnes paliek. Tad viņš ir vēl paspējis nosvinēt, murgainā gada beigas, un un jā dažu labu bakalaura darbu aizstāvēšanas nosvinēšanu.. + vēl nosvinējis diezgan episkus Jāņus. Sportiskā garā. Protams, joprojām arī bez cigaretēm, un īpašas vēlmes pēc alkohola. Tā kā, laikam tomēr esmu saņēmies un drusciņ labojies. Vēl viņš ir paspējis iestāties vēl vienā skolā, no kā arī cerams, ka gaidāms tikai pozitīvs iznākums. Bet tomēr, pats labākais, ir tas, ka viņš tomēr ir mājās, un vēl var droši atpūsties.
   Tā kā jā, esmu diezgan labā garastāvoklī, un pagaidām viss, kas notiek, notiek uz labu. Vienīgi atkal nenāk miegs, un pēc 4ām stundām atskanēs modinātājs. Bet ir labi (:
   Un un un jā, tomēr ir jūtams, ka drīz radīsies sākums jaunai mīlestībai.
For mood : Macklemore ft Ryan Lewis - Same love

Ses...ija! 5

  Jeb, beidzamā šo murgrakstu daļa. Un nē tas nenozīmē, ka tās ir sesijas beigas. Ja būtu sanācis ideālais plāns, tad jau pāris dienas es būtu mājās, bet nē... sasitos. Bija grūta, smaga nedēļa, kas nesanāca tik labi, kā gribētos. Atkal ar domām par projāmiešanu, bezspēku un tomēr nevarēšanu saņemties. Bet jā, pat sanāca negatīvismā atrast arī pāris jaukas lietas, piemēram citādāk es nebūtu 5dien saticis foršu cilvēku, kura priekšā nebūtu sevi apkaunojis aplejoties ar kafiju ^^, Tā kā es savas kļūdas vairs necenšos krāt un marinēt burciņā. bet sāku no tām arī mācīties. Tad var teikt, ka es palieku vienkārši gudrāks. No otras puses, nav nemaz tik traki arī šeit, un šajās mocībās. Kopumā, garīgais ir, mēģinu saņemties, baigi nenenojūgties. Un reāli jā, viss notiek tā kā tam ir jānotiek, un visam reāli ir savs laiks. Nav jēgas ieplānot gan labāko gan sliktāko gadījumu.. Tagad cerams, ka pēdējās 4as dienas šeit. Ja nē, tad tik un tā braucu mājās un braucu atpakaļ... Kā būs tā būs, bet būs labi, jo es saņemšos.
For mood : 3 days grace - Get out alive

Ses...4

   Un par spīti visam, viņš atkal ir pacēlies bišķiņ virs zemes, jeb tupi sēž, pie prezentācijām ar smaidu sejā un mēģina būt nopietns. Vienkārši tik grūti saņemties,zinot to, kas notiek mājās, un to, ka labāk tagad gribētu atrasties daudzās citās vietās. Bet labi pēc 5 dienām, cerams, ka es tikšu prom. Un tad sāksies stulbais gaidīšanas periods, ar cerību, ka nav jābrauc atpakaļ.
   Vismaz beidzot esmu sapratis, ka viss ir tikai pašā, un domāšanā, nu labi, vēl dažos cilvēkos, kas ir apkārt. Tāpēc jā, ir forši, ja ir tomēr pozitīvi cilvēki, ar ko uzturēt kontaktus, tāpēc vairāk neļaušu sev bojāt garastāvokli ar nevajadzībām. Tomēr arī pozitīvisms tiešām vairāk pievilina cilvēkos, un ja esmu saņēmies, tad jāiet arī tālāk. Un jā man vajadzētu ik pa laikam izkāpt no sava comfort zone, un pariskēt. bet labi, tikšu ar visu galā un tad pievērsīšos vairāk tādām lietām. Tagad tikai saņemšanos un veiksmi.

Ses...3

If I needet someone to hold me down.
I would change my direction
And save myself before I drown.

   Nē, es nemaz necenšos pēdējā laikā saņemties. Nē es nemaz neesmu labojies un kļuvis pozitīvāks. Ko Tu. Tikai, protams, kādam jābūt par to vienalga, un jāmēģina viss atgriezt vecajās sliedēs. Rezultātā negulēta nakts ar pārdomām un nav garastāvokļa. Kaitina tas kritiens no laimīga līdz zemei. Bet labi viss saņemos, un aizmirstu, neļaušu sevi vairs tik ilgi mocīt.

   Pārējais gan viss bija tiešām labi, atkal pierādijās karmas esamība, par ko biju tiešām laimīgs. Tad vēl paralēli mācībām tika baudītas mazās lietas un sīkumi, kas palīdz pārdzīvot pēdējās dienas šeit.

  Visam, cerams, ka tagad vajadzētu būt normāli, un ja notiks tā kā iecerēts tad vairāk kā par 9 dienām šeit vairs nepaliek, bet priekšā vēl daudz darba un nopietnības, un jā... jāsaņemās bišķ. Tāpēc vienkārši ļauj aizmirsties, un viss...

For mood : Bastille feat Ella - No Angels

Ses...2

  Pirmā nedēļa pagājusi. Pirmie 2 uzrakstīti, un visu laiku skatos, vai ir atzīme, kuru tāpat, droši vien negribu ieraudzīt. Vismaz sanāca sevi piespiest drusciņ arī mācīties šādā laikā, bet jā tagad viss gribasspēks pazuda, bet jā, to es dabūšu atpakaļ, kaut kad. Labprāt atrastos mājās, jo grūti sevi morāli iesprostot 4 sienās ar domu "Tiec ar visu galā, tad izlaides." Kopumā, jā, ceru, ka paliek vēl tikai 3 nevis vairāk, un, ka tas grūtākais tomēr ir galā.  Protams, optimists es neesmu un galvā tas scenārijs ir diezgan savādāks.
  Un no otras puses es tikai kļūstu gudrāks, lai izgudrotu lietas, kas iznīcinās zemeslodi un pašus cilvēkus. Teorētiski esmu aizmirsis ar visām mācībām, par cilvēcisko labumu, un būšu viens no tiem, kas veicinās urbanizāciju un industrializāciju, bet jā, tāpat nav izejas no bezizejas.
For mood : Bastille - What would you do

Ses...

  Un tā pienāca beigas. 16 nedēļas izturētas, ar daudz nervu bojājumiem, un domām "Viss es nevaru!", bet no otras puses, es tomēr saņēmos, nekur nepaliku, patīkami mainījos un pat gandrīz savilku jau visus galus kopā, protams , ne visus, bet cerams, ka tas arī būs.  Un varbūtības teorija par "dari labu, atmaksāsies" tomēr pierādijās, tāpēc, neko neteikšu, paklusēšu, un bez pārmetumiem izdzīvošu šo mēnesi...
  Un tā pienāca sākums. ~4 nedēļas, ko izturēt,ar daudz nervu bojājumiem, un domām "Nebūs", bet no otras puses, ja es esmu izturējis šitik tālu arī tās grūtākās 4 nedēļas kaut kā paies, un viss nokārtosies. Kaut kāda motivācija tomēr ir, un gan jau, ka kāds arī piepalīdzēs biš, ja nu kas.
  Jocīgi atcerēties kā es mocījos pirms šīm 16 nedēļām ar šito visu  + vēl ar bezjēdzīgajiem kašķiem, tabaku un depresiju. Tagad mēģināšu iztikt bez tā visa, lai arī beidzot pēctam varētu braukt mājas, kur nav būts mūžību, pētīt zvaigznes, atsākt naksnīgās pastaigas, un jā uztaisīt filmu maratonu ar "The art of getting by" , "Another earth" "It's kind of a funny story" un "Perks of being a wallflower". Bet labi tagad ne par to, mēģināšu saņemties drusciņ vairāk, censties saprast visu un domāt loģiski, un galvenais, izturēt.

Sēne.

   Šas sāksies pēdējā nedēļā, īstenībā neticu, ka vēl šeit stāvu, tātad apņēmība ir bijusi, un būs vajadzīga vēl lielāka. Varbūt, arī esmu sācis pieaugt, palikt nopietns,  sācis izvērtēt lietas, un un varbūt ar laiku arī kļūšu, par pašpārliecināto kretīnu uzvalkā, kurš zin ko dara, un pastāv par kaut ko.
   Joprojām galva nav diez ko sakārtota vieta, bet svarīgais tomēr, tur kaut kā paliek. Kopumā, ja salīdzina ar to, kāds biju pirms 2-3 gadi nevar salīdzināt. Un varbūt arī, kādreiz tomēr iepatikšos pats sev.
   Still daudz laika aiziet mācībām, pieveikts vēl 100km challenge, kas īstenībā nebija tik grūti, un un jā drīz 3 mēneši bez cigaretēm. Gribētos jau teikt - man tomēr ir gribasspēks, bet nē, joprojām ir kaut kas, kas velk atpakaļ bedrē, joprojām ir domas, kas neļauj īsti noturēt labo garastāvokli, un joprojām ir bailes, ka gali var arī nesavilkties. Pat nezinu, ko darīt lietas labā...
   Priekšā tagad sāksies grūts periods, veiksme noderētu, bet liekas, ka tomēr drīzāk nojūgšos, kā tikšu ar visu galā.
   For mood : A day to remember - If it means a lot to you